{"id":7,"date":"2019-10-20T21:59:45","date_gmt":"2019-10-21T00:59:45","guid":{"rendered":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/?p=7"},"modified":"2019-10-20T21:59:45","modified_gmt":"2019-10-21T00:59:45","slug":"netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu\/","title":{"rendered":"Netiek nosod\u012bti tie, kas ir Krist\u016b"},"content":{"rendered":"<p>\u201cEva\u0146\u0123\u0113lijs\u201d ir pretrun\u0101 ar \u201clikumu\u201d, t\u0101pat k\u0101 \u201cpr\u0101ta jaunums\u201d apstr\u012bd \u201cburta vecumu\u201d vai \u201ctic\u012bbas sludin\u0101\u0161anu\u201d iebilst pret \u201clikuma darbiem\u201d vai \u201cgaru\u201d, kas ir pretrun\u0101 ar &#8216;ga\u013ca&#8217;.<\/p>\n<hr \/>\n<div id=\"ez-toc-container\" class=\"ez-toc-v2_0_82_2 counter-hierarchy ez-toc-counter ez-toc-grey ez-toc-container-direction\">\n<div class=\"ez-toc-title-container\">\n<p class=\"ez-toc-title\" style=\"cursor:inherit\">Table of Contents<\/p>\n<span class=\"ez-toc-title-toggle\"><a href=\"#\" class=\"ez-toc-pull-right ez-toc-btn ez-toc-btn-xs ez-toc-btn-default ez-toc-toggle\" aria-label=\"Toggle Table of Content\"><span class=\"ez-toc-js-icon-con\"><span class=\"\"><span class=\"eztoc-hide\" style=\"display:none;\">Toggle<\/span><span class=\"ez-toc-icon-toggle-span\"><svg style=\"fill: #999;color:#999\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\" class=\"list-377408\" width=\"20px\" height=\"20px\" viewBox=\"0 0 24 24\" fill=\"none\"><path d=\"M6 6H4v2h2V6zm14 0H8v2h12V6zM4 11h2v2H4v-2zm16 0H8v2h12v-2zM4 16h2v2H4v-2zm16 0H8v2h12v-2z\" fill=\"currentColor\"><\/path><\/svg><svg style=\"fill: #999;color:#999\" class=\"arrow-unsorted-368013\" xmlns=\"http:\/\/www.w3.org\/2000\/svg\" width=\"10px\" height=\"10px\" viewBox=\"0 0 24 24\" version=\"1.2\" baseProfile=\"tiny\"><path d=\"M18.2 9.3l-6.2-6.3-6.2 6.3c-.2.2-.3.4-.3.7s.1.5.3.7c.2.2.4.3.7.3h11c.3 0 .5-.1.7-.3.2-.2.3-.5.3-.7s-.1-.5-.3-.7zM5.8 14.7l6.2 6.3 6.2-6.3c.2-.2.3-.5.3-.7s-.1-.5-.3-.7c-.2-.2-.4-.3-.7-.3h-11c-.3 0-.5.1-.7.3-.2.2-.3.5-.3.7s.1.5.3.7z\"\/><\/svg><\/span><\/span><\/span><\/a><\/span><\/div>\n<nav><ul class='ez-toc-list ez-toc-list-level-1 ' ><li class='ez-toc-page-1 ez-toc-heading-level-2'><a class=\"ez-toc-link ez-toc-heading-1\" href=\"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu\/#Netiek_nosoditi_tie_kas_ir_Kristu\" >Netiek nosod\u012bti tie, kas ir Krist\u016b<\/a><\/li><li class='ez-toc-page-1 ez-toc-heading-level-2'><a class=\"ez-toc-link ez-toc-heading-2\" href=\"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu\/#evads\" >evads<\/a><\/li><li class='ez-toc-page-1 ez-toc-heading-level-2'><a class=\"ez-toc-link ez-toc-heading-3\" href=\"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu\/#Nav_parliecibas\" >Nav p\u0101rliec\u012bbas<\/a><\/li><li class='ez-toc-page-1 ez-toc-heading-level-2'><a class=\"ez-toc-link ez-toc-heading-4\" href=\"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu\/#jauna_radiba\" >jauna rad\u012bba<\/a><\/li><li class='ez-toc-page-1 ez-toc-heading-level-2'><a class=\"ez-toc-link ez-toc-heading-5\" href=\"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/netiek-nosoditi-tie-kas-ir-kristu\/#miesa_pret_garu\" >miesa pret garu<\/a><\/li><\/ul><\/nav><\/div>\n<h2 style=\"text-align: center\"><span class=\"ez-toc-section\" id=\"Netiek_nosoditi_tie_kas_ir_Kristu\"><\/span><strong><u>Netiek nosod\u012bti tie, kas ir Krist\u016b<\/u><\/strong><span class=\"ez-toc-section-end\"><\/span><\/h2>\n<p style=\"text-align: center\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101p\u0113c tagad nav nosod\u012bjums tiem, kAs ir Krist\u016b J\u0113z\u016b, kAs staig\u0101 nevis p\u0113c miesas, bet p\u0113c Gara.\u201d <\/span>(Romie\u0161iem 8: 1).<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h2><span class=\"ez-toc-section\" id=\"evads\"><\/span><strong><u>evads<\/u><\/strong><span class=\"ez-toc-section-end\"><\/span><\/h2>\n<p>Pirms turpin\u0101t 8. Noda\u013cas anal\u012bzi no v\u0113stules l\u012bdz romie\u0161iem, sal\u012bdziniet \u0161os divus pantus:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;Bet tagad m\u0113s esam atbr\u012bvoti no likuma, jo m\u0113s miram tam, kas m\u016bs tur\u0113ja, lai kalpotu pr\u0101ta jaun\u012bb\u0101, nevis v\u0113stules vecumdien\u0101s&#8221;<\/span> (Romie\u0161iem 7: 6);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cEs pateicos Dievam caur m\u016bsu Kungu J\u0113zu Kristu. T\u0101p\u0113c es pats ar izpratni kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu gr\u0113ka likumam \u201d<\/span> (Romie\u0161iem 7:25).<\/p>\n<p>K\u0101ds ir iemesls, k\u0101p\u0113c apustulis P\u0101vils pateicas Dievam caur Kristu J\u0113zu? Vi\u0146\u0161 bija br\u012bvs no likuma (tagad m\u0113s esam br\u012bvi no likuma), jo vi\u0146\u0161 bija miris par to, kas tika ietur\u0113ts: likumu.<\/p>\n<p>K\u0101ds ir apustu\u013ca P\u0101vila m\u0113r\u0137is nomirt par to, kas tika ietur\u0113ts? Atbilde ir skaidra: lai kalpotu Dievam gara jaun\u012bb\u0101 (eva\u0146\u0123\u0113lij\u0101), kas nebija iesp\u0113jams caur v\u0113stules (likuma) vecumu.<\/p>\n<p>Apustulis P\u0101vils kategoriski pazi\u0146oja, ka kristie\u0161i tagad ir atbr\u012bvoti no likuma, jo vi\u0146i par to ir miru\u0161i, un secina, ka n\u0101vei likum\u0101 ieg\u016btajai br\u012bv\u012bbai ir tikai viens m\u0113r\u0137is: kalpot Dievam jaun\u0101 gar\u0101, jo ka caur Mozus likumu nebija iesp\u0113jams kalpot Dievam (Romie\u0161iem 8.7).<\/p>\n<p>Divos pantos ir izteikti pretpunkti: \u201cgara jaunums\u201d iebilst pret \u201cburta vecumu\u201d, t\u0101pat k\u0101 \u201csapra\u0161ana\u201d pretojas \u201cmiesai\u201d. Opoz\u012bcijas \u201cEva\u0146\u0123\u0113lijs\u201d pret \u201clikumu\u201d ir skaidrs, bet opoz\u012bcijas \u201cizpratne\u201d pret \u201cmiesu\u201d ir \u013coti smalka, kAs rada nepareizu izpratni par Paul\u012bnes priek\u0161likumu.<\/p>\n<p>Grie\u0137u valodas termins, kAs tulkots k\u0101 \u201cizpratne\u201d, ir \u03bd\u03bf\u03c5\u03c2 <a href=\"#_ftn1\" name=\"_ftnref1\">[1]<\/a> (nous), iesp\u0113jams, atvasin\u0101ts no darb\u012bbas v\u0101rda \u03b3\u03b9\u03bd\u03c9\u03c3\u03ba\u03c9 (ginosko) saknes. Izveidojot pretpunktu \u201cizpratne\u201d pret \u201cmiesu\u201d, m\u0113s esam spiesti apsv\u0113rt to, ko v\u0113l\u0101k teica apustulis P\u0101vils, ka j\u016bdi kalpoja Dievam bez izpratnes (Romie\u0161iem 10,2), jo likums, psalmi un pravie\u0161i bija uzsv\u0113rts:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;Jo vi\u0146iem tr\u016bkst padoma, un vi\u0146os nav sapra\u0161anas.&#8221;<\/span> (5. Mozus 32:28);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101p\u0113c manus cilv\u0113kus sag\u016bst\u012bs izpratnes tr\u016bkuma d\u0113\u013c; un vi\u0146u augstma\u0146i izsalks, un vi\u0146u daudzums izsl\u0101ps \u201d<\/span> (Jesajas 5:13);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;Dievs paskat\u012bj\u0101s no debes\u012bm uz cilv\u0113ku b\u0113rniem, lai redz\u0113tu, vai ir k\u0101di, kas saprastu un mekl\u0113tu Dievu. Vi\u0146i visi ir noliku\u0161i mal\u0101 un kop\u0101 k\u013cuvu\u0161i net\u012bri. neviens nedara labu, n\u0113, pat ne viens. Vai nezina tie, kas str\u0101d\u0101 netaisn\u012bbas, kuri manu tautu \u0113d t\u0101, it k\u0101 vi\u0146i \u0113d maizi? Vi\u0146i neaicin\u0101ja Dievu. \u201d<\/span> (Psalms 53: 2-4);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101 Kunga bailes ir gudr\u012bbas s\u0101kums; laba izpratne ir visiem, kas pilda vi\u0146a bau\u0161\u013cus; vi\u0146a slav\u0113\u0161ana paliek m\u016b\u017e\u012bgi \u201d<\/span> (Psalms 111: 10).<\/p>\n<p>Apustulis P\u0101vils pateicas Dievam 25. pant\u0101, jo vi\u0146\u0161 nomira p\u0113c likuma un tagad bija br\u012bvs. Ko noz\u012bm\u0113 kalpot \u201cpr\u0101ta jaunumam\u201d?<\/p>\n<p>Br\u012bv\u012bba kalpot Dieva gribai (likumam <a href=\"#_ftn2\" name=\"_ftnref2\">[2]<\/a>) ar izpratni, jo ar miesu var kalpot tikai gr\u0113ka likumam.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cJo \u0161\u012b ir der\u012bba, ko es p\u0113c t\u0101m dien\u0101m dar\u012b\u0161u ar Isra\u0113la namu, saka Tas Kungs; Es lik\u0161u savus likumus saprast, un rakst\u012b\u0161u tos vi\u0146a sird\u012b; Un es b\u016b\u0161u vi\u0146u Dievs, un vi\u0146i b\u016bs mana tauta \u201d<\/span> (Ebrejiem 8:10).<\/p>\n<p>Abos pantos apustulis P\u0101vils lieto darb\u012bbas v\u0101rdu &#8220;kalpot&#8221; un v\u0101rda p\u0113d\u0113j\u0101 da\u013c\u0101 apspie\u017e to pa\u0161u darb\u012bbas v\u0101rdu:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;\u2026 lai m\u0113s kalpotu pr\u0101ta jaun\u012bb\u0101 un nevis kalpotu v\u0113stules vecumdien\u0101s\u201d<\/span> (Romie\u0161iem 7: 6);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201c\u2026 ar izpratni es kalpoju Dieva likumiem, bet ar miesu (es kalpoju) gr\u0113ka likumiem\u201d <\/span>(Romie\u0161iem 7:25).<\/p>\n<p>Ar \u0161\u012bs anal\u012bzes pal\u012bdz\u012bbu ir viegli diagnostic\u0113t, ka nepareizas izpratnes d\u0113\u013c, tas ir, neapsverot iesp\u0113jamu noteiktu liter\u0101ro resursu, piem\u0113ram, stila fig\u016bru, izmanto\u0161anu, rodas daudz p\u0101rpratumu.<\/p>\n<p>Skaidrs piem\u0113rs ar rakst\u012b\u0161anai noz\u012bm\u012bgiem resursiem atrodams tikko sal\u012bdzin\u0101tajos pantos, kur mums ir viena no valodas fig\u016br\u0101m (Braz\u012blija) vai stila fig\u016bras \/ retorikas fig\u016bras (Portug\u0101le).<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #800080\"><em>&#8220;Valodas att\u0113ls ir liter\u0101ras strat\u0113\u0123ijas, kuras rakstnieks var izmantot tekst\u0101, lai pan\u0101ktu noteiktu interpret\u0101cijas efektu. Tie ir vair\u0101k lokaliz\u0113ti izteiksmes veidi, sal\u012bdzinot ar valodas funkcij\u0101m, kas ir teksta glob\u0101l\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas. Tie var attiekties uz skarto v\u0101rdu semantiskajiem, fonolo\u0123iskajiem vai sintaktiskajiem aspektiem. &#8220;<\/em> <\/span>Wikipedia.<\/p>\n<p>K\u0101dus resursus apustulis P\u0101vils izmantoja iepriek\u0161min\u0113tajos pantos? Tas izmanto stila fig\u016bru, ko sauc par elipsi, kas ir:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><em><span style=\"color: #800080\">\u201cElipse ir viegli uztverama vrda apspie\u0161ana\u201d. T\u0101 ir apzin\u0101ta termina izlai\u0161ana, ko viegli identific\u0113t ar teikum\u0101 eso\u0161o kontekstu vai gramatiskajiem elementiem. \u0160\u012b izlaiduma d\u0113\u013c teksts ir kodol\u012bgs un elegants. \u201c<\/span> <\/em>Wikipedia.<\/p>\n<p>Tekstu interpret\u0101cijas pamatprincipu neapskat\u012b\u0161ana izkrop\u013co domu, ko rakstnieks cen\u0161as izteikt, izraisot doktrin\u0101ras k\u013c\u016bdas.<\/p>\n<p>Ja neuzskata semantikai atbilsto\u0161us elementus, ir b\u012bstami teikt, ka tiek atst\u0101ti nov\u0101rt\u0101 elementi, kas attiecas uz retoriku (labas runas m\u0101kslu), jo apustulis P\u0101vils bija t\u0101 laika kult\u016bras cilv\u0113ks.<\/p>\n<p>Analiz\u0113jot apustu\u013ca P\u0101vila ekspoz\u012bciju, ir skaidrs, ka vi\u0146\u0161 cen\u0161as pan\u0101kt, lai sarunu biedrs ar savas argument\u0101cijas pal\u012bdz\u012bbu p\u0101rliecin\u0101tu sevi, ka s\u016bt\u012bt\u0101js ir pareizs.<\/p>\n<p>Retorika k\u0101 ekspoz\u012bcijas pa\u0146\u0113miens nav dom\u0101ts, lai at\u0161\u0137irtu, kas ir patiess vai pareizs, bet gan lai liktu zi\u0146ojuma sa\u0146\u0113m\u0113jam secin\u0101t, ka diskurs\u0101 netie\u0161\u0101 ideja atspogu\u013co to, kas ir patiess vai pareizs.<\/p>\n<p>Papildus tam ir da\u017e\u0101das probl\u0113mas, kas saist\u012btas ar tulkot\u0101ju sapratni, sl\u0113pjot sv\u0113tos tekstus, jo ori\u0123in\u0101la p\u0101rrakst\u012btajiem B\u012bbeles tekstiem nebija pieturz\u012bmju &#8211; noteikumu, kas tika ieviesti nov\u0113loti.<\/p>\n<p>Lai ar\u012b m\u0113s analiz\u0113jam B\u012bbeles tekstus, izmantojot atsauces uz noda\u013c\u0101m un pantiem, m\u0113s nedr\u012bkstam aizmirst, ka \u0161os sadal\u012bjumus nav izdar\u012bju\u0161i B\u012bbeles autori.<\/p>\n<p>\u0160ie dal\u012bjumi tika ieviesti t\u016bksto\u0161iem gadu p\u0113c ori\u0123in\u0101lo gr\u0101matu rakst\u012b\u0161anas, lai atvieglotu fragmentu atra\u0161anu un preciz\u0113tu, t\u0101p\u0113c tos nevajadz\u0113tu \u0146emt v\u0113r\u0101, lasot un interpret\u0113jot tekstu.<\/p>\n<p>B\u012bbeles sadal\u012bjumu noda\u013c\u0101s 1227. gad\u0101 ieviesa Par\u012bzes universit\u0101tes profesors Stefans Langtons. B\u012bbeles sadal\u012bjumu pantos 1551. gad\u0101 ieviesa Par\u012bzes druk\u0101t\u0101js Roberts Stephanuss. (Sadal\u012bjumi bija paredz\u0113ti, lai atvieglotu konsult\u0101cijas un b\u012bbeliskos cit\u0101tus.)<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h2><span class=\"ez-toc-section\" id=\"Nav_parliecibas\"><\/span><strong>Nav p\u0101rliec\u012bbas<\/strong><span class=\"ez-toc-section-end\"><\/span><\/h2>\n<p style=\"padding-left: 40px\">\u201c1 T\u0101p\u0113c tagad nav nosod\u012bjums tiem, kas ir Krist\u016b J\u0113z\u016b, kas staig\u0101 nevis p\u0113c miesas, bet p\u0113c Gara.\u201d (Romie\u0161iem 8: 1).<\/p>\n<p>\u0160is pants atbalsta argumentus, kurus apustulis P\u0101vils izkl\u0101st\u012bja iepriek\u0161\u0113j\u0101s noda\u013c\u0101s. M\u0113s varam saprast kristie\u0161iem adres\u0113t\u0101s v\u0113stules strukt\u016bru Rom\u0101.<\/p>\n<p>\u0160is pants ievada secin\u0101jumu, izmantojot nosl\u0113dzo\u0161o savienojumu \u201ct\u0101p\u0113c\u201d, pamatojoties uz to, ko apustulis P\u0101vils pauda iepriek\u0161.<\/p>\n<p>&#8220;t\u0101p\u0113c &#8211; p\u0101rliecino\u0161s savienojums, kAs ekvivalents l\u012bdz ar to t\u0101p\u0113c, attiec\u012bgi, attiec\u012bgi&#8221;.<\/p>\n<p>&#8220;Izmantojot savienojumu&#8221; t\u0101p\u0113c &#8220;, ir j\u0101ievie\u0161 secin\u0101jums, pamatojoties uz iepriek\u0161 teikto &#8211; l\u016bg\u0161anu vai iepriek\u0161\u0113jo tekstu -, t\u0101p\u0113c ir k\u013c\u016bda uzs\u0101kt periodu, iejauk\u0161anos vai reakciju ar \u0161o savienojumu.&#8221;<\/p>\n<p>Lai saprastu v\u0113stules strukt\u016bru, ir j\u0101izmanto laika (tagad) sak\u0101mv\u0101rds, ko pag\u0101nu apustulis \u012bsi p\u0113c nosl\u0113dzo\u0161\u0101 savienojuma ievada \u201ct\u0101p\u0113c\u201d: <span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101p\u0113c tagad &#8230;\u201d<\/span> (Romie\u0161iem 8: 1).<\/p>\n<p>Apustulis P\u0101vils par\u0101d\u012bja, ka visi cilv\u0113ki ir gr\u0113k\u0101. (Romie\u0161iem 3: 1-20) un aprakst\u012bja Dieva taisn\u012bbu, ko eva\u0146\u0123\u0113lijs (tic\u012bba) ir pie\u0161\u0137\u012bris visiem, kas tic (bez at\u0161\u0137ir\u012bbas) un izmantoja laika sak\u0101mv\u0101rdu \u201ctagad\u201d<span style=\"color: #0000ff\"> \u201cBet tagad Dieva taisn\u012bba ir izpaudusies bez likuma\u2026 \u201d<\/span> (Romie\u0161iem 3:21).<\/p>\n<p>Pag\u0101nu apustulis saviem las\u012bt\u0101jiem pier\u0101da, ka Dieva \u017e\u0113last\u012bba ir ac\u012bmredzama visiem, kas tic bez jebk\u0101das at\u0161\u0137ir\u012bbas, un, izmantojot laika sak\u0101mv\u0101rdu \u201ctagad\u201d, nor\u0101da, ka Dieva taisn\u012bba ir efekt\u012bva pa\u0161reiz\u0113j\u0101 laik\u0101.<\/p>\n<p>Tic\u012bgais ir tikai tagad, pa\u0161reiz\u0113j\u0101 laik\u0101.<\/p>\n<p>Tas ir \u012bpa\u0161s nosac\u012bjums tiem, kas tic Kristum, nevis d\u0101vana, ko d\u0101vin\u0101t tikai n\u0101kotn\u0113 (Romie\u0161iem 3:26).<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c Dieva taisn\u012bba tagad ir pie\u0161\u0137irta visiem bez at\u0161\u0137ir\u012bbas?<\/p>\n<p>Pirmk\u0101rt, t\u0101p\u0113c, ka visi ir gr\u0113koju\u0161i un nav paliku\u0161i pie Dieva god\u012bbas (Romie\u0161iem 3:23).<\/p>\n<p>Iev\u0113rojiet, ka P\u0101vils vispirms pasniedz Dieva \u017e\u0113last\u012bbu (Romie\u0161iem 3:21), un p\u0113c tam 44 nor\u0101da uz cilv\u0113ces st\u0101vokli bez Kristus (Romie\u0161iem 3:23).<\/p>\n<p>Balstoties uz inform\u0101ciju, kas sniegta romie\u0161iem adres\u0113t\u0101s v\u0113stules 3. noda\u013cas 21.<\/p>\n<p>Pant\u0101, apustulis P\u0101vils secina, ka visi cilv\u0113ki tiek attaisnoti caur Kristus eva\u0146\u0123\u0113liju.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;T\u0101p\u0113c m\u0113s secin\u0101m, ka cilv\u0113ku attaisno tic\u012bba bez likuma darbiem.&#8221;<\/span> (Romie\u0161iem 3:28).<\/p>\n<p>Secin\u0101jums, ko apustulis P\u0101vils izdara 3. noda\u013cas 2. pant\u0101, liek vi\u0146am par\u0101d\u012bt \u0100brahama personu k\u0101 pag\u0101na piem\u0113ru, kuru tic\u012bbas d\u0113\u013c Dieva \u017e\u0113last\u012bba sasniegusi ilgi pirms likuma izdo\u0161anas (romie\u0161i 4.10).<\/p>\n<p>P\u0113c iepaz\u012b\u0161an\u0101s ar \u0100brahamu k\u0101 pamat\u012bgu pier\u0101d\u012bjumu tam, ka Dieva \u017e\u0113last\u012bba sasniedz ar\u012b pag\u0101nus, apustulis P\u0101vils turpina par\u0101d\u012bt, ka bausl\u012bba nebija vi\u0146a t\u0113va \u0100brah\u0101ma sv\u0113tlaimes iemesls, bet gan apsol\u012bjums (Romie\u0161iem 4:13).<\/p>\n<p>P\u0113c tam, kad ir par\u0101d\u012bts, ka apgraiz\u012b\u0161ana un bausl\u012bba nav attaisnojuma c\u0113lo\u0146i Diev\u0101, apustulis P\u0101vils sniedz jaunu secin\u0101jumu, kur\u0101 \u0146emts v\u0113r\u0101 3. noda\u013cas 21. pant\u0101 min\u0113tais arguments: <span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101p\u0113c, tic\u012bb\u0101 attaisnoti, mums ir miers. kop\u0101 ar Dievu caur m\u016bsu Kungu J\u0113zu Kristu \u201d<\/span> (Romie\u0161iem 5.1).<\/p>\n<p>Apustulis P\u0101vils jau bija pazi\u0146ojis, ka Dieva taisn\u012bba izpau\u017eas bez likuma, saska\u0146\u0101 ar likuma un pravie\u0161u liec\u012bb\u0101m (Romie\u0161iem 3:21, un secina, ka tic\u012bbas attaisnojums rada mieru ar Dievu).<\/p>\n<p>P\u0113c tam, kad vi\u0146\u0161 par\u0101d\u012bja, ka kristie\u0161i ir pan\u0101ku\u0161i mieru ar Dievu, kop\u0161 vi\u0146\u0161 tika samierin\u0101ts ar Dievu caur sava d\u0113la n\u0101vi (Romie\u0161iem 5:10), apustulis P\u0101vils turpina demonstr\u0113t, k\u0101 notika cilv\u0113ces Dieva slavas pazemo\u0161ana (Romie\u0161iem 5:12). -20); paskaidro, ka miru\u0161ajiem, kas gr\u0113ko, nav iesp\u0113jams dz\u012bvot gr\u0113k\u0101 (Romie\u0161iem 6: 2); ka kristie\u0161i ir atbr\u012bvoti no likuma (Romie\u0161iem 7: 7); tas atspogu\u013co likuma dabu (Romie\u0161iem 7:12) un mies\u012bga cilv\u0113ka neiesp\u0113jam\u012bbu (Romie\u0161iem 7:14).<\/p>\n<p>Fragments no P\u0101vila v\u0113stules romie\u0161iem starp sesto un sept\u012bto noda\u013cu par\u0101da, k\u0101 tic\u012bb\u0101 tiek sniegts attaisnojums, un tas noved pie \u0161\u0101da secin\u0101juma: mums ir miers ar Dievu (Romie\u0161iem 5.1), jo m\u016bs ir attaisnojusi Vi\u0146a \u017e\u0113last\u012bba (Romie\u0161iem 3:24). ), un tagad nav nosod\u012bjuma tiem, kas staig\u0101 p\u0113c Dieva (Romie\u0161iem 8: 1).<\/p>\n<p>Pest\u012b\u0161ana Krist\u016b ir paredz\u0113ta \u201ctagad\u201d (tagadne saspringta), nevis n\u0101kotnei. \u0160odien ir pest\u012b\u0161anas diena. \u0160odien ir vispie\u0146emam\u0101k\u0101 diena (2. Korintie\u0161iem 6: 2). Cilv\u0113ks \u0161odien (tagadn\u0113) tiek izgl\u0101bts no \u0112den\u0113 (pag\u0101tn\u0113) izteikt\u0101 nosod\u012bjuma, un tas ir pamatots \u0161odien, tagad.<\/p>\n<p>Apustulis P\u0101vils uzsver, ka nav nosod\u012bjuma tiem, kas ir Krist\u016b J\u0113z\u016b.<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 rakst\u012bja, ka nav nosod\u012bjuma?Vai tas neb\u016btu pareizi: vai nav nosod\u012bjums tiem, kas ir Krist\u016b J\u0113z\u016b?<\/p>\n<p>Ja pag\u0101nu apustulis saka, ka nav nosod\u012bjuma, tas ir t\u0101p\u0113c, ka bija iesp\u0113jams vair\u0101k nek\u0101 viens nosod\u012bjums.<\/p>\n<p>Cik ir noties\u0101jo\u0161u spriedumu?<\/p>\n<p>B\u012bbel\u0113 ir izteikti divi nosod\u012bjumi:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\">a) nosod\u012bjums \u0100dam\u0101, kas notika \u0112den\u0113 (pag\u0101tn\u0113), kur visi cilv\u0113ki k\u013cuva gr\u0113cinieki, atsve\u0161in\u0101j\u0101s (miru\u0161i) no Dieva (Romie\u0161iem 5:18);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\">b) nosod\u012bjums, kas tiks pasludin\u0101ts Lielaj\u0101 Balt\u0101 tro\u0146a ties\u0101 (n\u0101kotn\u0113) attiec\u012bb\u0101 uz darbiem (Atkl\u0101smes 20:12).<\/p>\n<p>Kad apustulis P\u0101vils teica &#8211; nav nek\u0101du nosod\u012bjumu tiem, kas ir Krist\u016b, vi\u0146\u0161 atsauc\u0101s uz cilv\u0113ka \u0161\u0137irt\u012bbu un Dieva god\u012bbu, neatst\u0101jot nov\u0101rt\u0101 cilv\u0113ces nosod\u0101mo darbu sekas bez Kristus.<\/p>\n<p>Visi, kas ir Krist\u016b, turkl\u0101t bez \u0100dama nodar\u012bjuma var tikt nosod\u012bti l\u012bdz n\u0101vei, neierad\u012bsies Balt\u0101 tro\u0146a Lielaj\u0101 ties\u0101, bet gan tiks par\u0101d\u012bti Kristus ties\u0101, lai tiktu apbalvoti, ja nav nosod\u012bjuma ( Romie\u0161iem 14:10; 2. Korintie\u0161iem 5:10).<\/p>\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 to, ko pazi\u0146oja apustulis P\u0101vils:<span style=\"color: #0000ff\"><strong> \u201cT\u0101p\u0113c tagad nav nosod\u012bjuma\u2026\u201d<\/strong><\/span> (Romie\u0161iem 8: 1), ir redzams, ka jaunais cilv\u0113ks Krist\u016b ir sv\u0113t\u012bts.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;T\u0101tad ar\u012b D\u0101vids pasludina sv\u0113t\u012btu cilv\u0113ku, kuram Dievs pie\u0161\u0137ir taisn\u012bbu bez darbiem, sakot:&#8221;<\/span> (Romie\u0161iem 4 un 8).<\/p>\n<p>Tiem, kas tic Kristum, ir piedoti vi\u0146u gr\u0113ki, vi\u0146u gr\u0113ki ir apsegti, tas ir, Dievs vi\u0146iem gr\u0113ku neatz\u012bst. Ja t\u0101, tad k\u0101 kristietim joproj\u0101m ir \u201cno\u017e\u0113lojams\u201d, \u201csasod\u012bts\u201d<\/p>\n<p>cilv\u0113ks? Ja nav nosod\u012bjuma tiem, kas ir Krist\u016b, maz ticams, ka apustulis P\u0101vils sniedza \u201csasod\u012bt\u0101 cilv\u0113ka es esmu\u201d pazi\u0146ojumu par savu jauno st\u0101vokli Krist\u016b, bet gan par vi\u0146a veco st\u0101vokli.<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h2><span class=\"ez-toc-section\" id=\"jauna_radiba\"><\/span><strong><u>jauna rad\u012bba<\/u><\/strong><span class=\"ez-toc-section-end\"><\/span><\/h2>\n<p>\u0146emot v\u0113r\u0101, ka nav nosod\u012bjuma tiem, kas ir Krist\u016b J\u0113z\u016b.<\/p>\n<p>Kas ir Krist\u016b? K\u0101 b\u016bt Krist\u016b?\u00a0K\u0101da ir realit\u0101te tiem, kas ir Krist\u016b?<\/p>\n<p>Rakstot kristie\u0161iem Korint\u0101, apustulis P\u0101vils sniedza \u0161\u0101du pazi\u0146ojumu:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101tad, ja k\u0101ds ir Krist\u016b, vi\u0146\u0161 ir jauns rad\u012bjums; vec\u0101s lietas ir pag\u0101ju\u0161as; l\u016bk, visas lietas ir k\u013cuvu\u0161as jaunas \u201d<\/span> (2. Korintie\u0161iem 5:17).<\/p>\n<p>Jauna rad\u012bba &#8211; p\u0113c defin\u012bcijas tas, kas ir Krist\u016b, ir jauna rad\u012bba;<\/p>\n<p>Jaunas piedzim\u0161anas &#8211; Krist\u016b ir iesp\u0113jams b\u016bt tikai tiem, kas ir dzimu\u0161i caur nesaboj\u0101tu s\u0113klu, kas ir Dieva v\u0101rds.<\/p>\n<p>Realit\u0101te &#8211; vec\u0101s lietas vairs nav, un viss ir jauns.<\/p>\n<p>Kad m\u0113s las\u0101m, tie, kas atrodas Krist\u016b J\u0113z\u016b, nav nosod\u0101mi, tas noz\u012bm\u0113 nenosod\u012bt jauno rad\u012bjumu, kas dzimis saska\u0146\u0101 ar paties\u012bbas v\u0101rdu, dz\u012bvot jaunu eksistenci un realit\u0101ti: visu jauno!Sal\u012bdzin\u0101t:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101tad, ja k\u0101ds ir Krist\u016b, vi\u0146\u0161 ir jauns rad\u012bjums; vec\u0101s lietas ir pag\u0101ju\u0161as; l\u016bk, viss ir k\u013cuvis jauns \u201d<\/span> (2. Korintie\u0161iem 5:17);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;T\u0101p\u0113c tagad nav nosod\u012bjums tiem, kas ir Krist\u016b J\u0113z\u016b, kas staig\u0101 nevis p\u0113c miesas, bet p\u0113c Gara&#8221; <\/span>(Romie\u0161iem 8: 1).<\/p>\n<p>Balstoties uz \u0161iem diviem pantiem, tiek secin\u0101ts, ka \u201cb\u016bt jaunam rad\u012bjumam\u201d ir tas pats, kas b\u016bt \u201cb\u016bt Krist\u016b\u201d, un otr\u0101di. Tiem, kas ir Krist\u016b, nav nosod\u012bjuma. Jaunajai rad\u012bbai (tai, kas atrodas Krist\u016b) nav nosod\u012bjuma.<\/p>\n<p>Abu versiju &#8220;b&#8221; da\u013ca attiecas uz vienu un to pa\u0161u t\u0113mu. \u201cVec\u0101s lietas\u201d, kas attiecas uz \u201cstaig\u0101\u0161anu p\u0113c miesas\u201d, t\u0101pat k\u0101 \u201cstaig\u0101\u0161ana p\u0113c gara\u201d attiecas uz \u201cvisu, kas k\u013cuvis jauns\u201d.<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<h2><span class=\"ez-toc-section\" id=\"miesa_pret_garu\"><\/span><strong><u>miesa pret garu<\/u><\/strong><span class=\"ez-toc-section-end\"><\/span><\/h2>\n<p>Lai turpin\u0101tu ekspoz\u012bciju, vispirms ir j\u0101defin\u0113, kas \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 ir \u201cmiesa\u201d un kas ir \u201cgars\u201d, lai labi las\u012btu un p\u0101rliecin\u0101tos par romie\u0161u 8. noda\u013cas izpratni, no \u0161\u012bs defin\u012bcijas ir atkar\u012bgs.<\/p>\n<p>Kad apustulis P\u0101vils pirmo reizi lieto terminu miesa, attiec\u012bb\u0101s ar J\u0113zu, lai par\u0101d\u012btu, ka Vi\u0146\u0161 ir p\u0113cn\u0101c\u0113js, kuru Dievs apsol\u012bjis D\u0101vidam (2. Samu\u0113la 7:14), V\u0101rds tapa mies\u0101 (J\u0101\u0146a 1:14).<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cPar savu d\u0113lu, kur\u0161 dzimis no D\u0101vida s\u0113kl\u0101m p\u0113c miesas\u201d<\/span> (Romie\u0161iem 1: 3).<\/p>\n<p>Grie\u0137u valodas termins \u201c\u03c3\u03ac\u03c1\u03ba\u03b1\u201d (sarx), kas tulkots ar \u201cmiesu\u201d, tika izmantots, lai par\u0101d\u012btu, ka J\u0113zus Kristus ir D\u0101vida ciltsrakst\u0101, pateicoties asins saitei, kuru iecer\u0113ja jaunava Marija.<\/p>\n<p>To pa\u0161u terminu lieto 2. Noda\u013c\u0101:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cJo vi\u0146\u0161 nav j\u016bds, kas ir viens no \u0101rpuses, un ar\u012b mies\u0101 nav apgraiz\u012b\u0161ana\u201d<\/span> (Romie\u0161iem 2:28).<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 pant\u0101 apustulis terminu lieto, lai apz\u012bm\u0113tu apgraiz\u012b\u0161anas z\u012bmi, ko ebreji nes z\u012bmes, ko Dievs devis \u0100brah\u0101mam, d\u0113\u013c (1. Mozus 17: 10-13).<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cUn neapgraiz\u012btajam cilv\u0113kam, kura priek\u0161\u0101di\u0146as miesa nav apgraiz\u012bta, \u0161\u012b dv\u0113sele tiks nogriezta no savas tautas; Vi\u0146\u0161 ir p\u0101rk\u0101pis manu der\u012bbu. \u201d<\/span> (1. Mozus 14:14).<\/p>\n<p>Turkl\u0101t apustulis P\u0101vils atsaucas uz cilv\u0113ci ar j\u0113dziena \u201cmiesa\u201d starpniec\u012bbu:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101p\u0113c neviena miesa nav attaisnojama vi\u0146a priek\u0161\u0101 ar likuma darbiem, jo \u200b\u200bar likumu n\u0101k gr\u0113ka zin\u0101\u0161anas\u201d<\/span> (Romie\u0161iem 3:20).<\/p>\n<p>Cit\u0113jot psalmus un pravie\u0161us (Romie\u0161iem 3: 10-18), apustulis P\u0101vils uzsver, ka \u201cneviena miesa\u201d nav attaisnojama ar likuma darbiem, tas ir, ar likuma darbiem nevar b\u016bt ne j\u016bds, ne grie\u0137i. pamatots.<\/p>\n<p>N\u0101kamo terminu miesa lieto attiec\u012bb\u0101 uz t\u0113vu \u0100brahamu:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cKo tad sac\u012bsim, ka esam sasniegu\u0161i savu t\u0113vu Abrahamu p\u0113c miesas?\u201d<\/span> (Romie\u0161iem 4.1).<\/p>\n<p>\u0160is termins tiek lietots p\u0113cn\u0101c\u0113ju izpratn\u0113, jo saska\u0146\u0101 ar miesu \u0100brahams ir ebreju t\u0113vs (J\u0101\u0146a 8:37).<\/p>\n<p>Pag\u0101nu apustulis par\u0101da, ka \u0100brah\u0101ms saska\u0146\u0101 ar likumu neko nav sasniedzis, jo, ja neb\u016btu apsol\u012bjuma, ka vi\u0146\u0161 b\u016bs pasaules mantinieks, sa\u0146emot tic\u012bbas taisn\u012bbas z\u012bmogu neapgraiz\u012b\u0161an\u0101, vi\u0146\u0161 neb\u016btu visu t\u0113vs. kas tic (Romie\u0161iem 4: 10-13).<\/p>\n<p>Ja tas neb\u016btu Dieva v\u0101rdam, kas br\u012bvi dots \u0100brah\u0101mam, vi\u0146\u0161 b\u016btu k\u0101 citi cilv\u0113ki. Bet caur tic\u012bbas v\u0101rdu Abrahams tic\u0113ja, ka vi\u0146a tic\u012bba Dieva v\u0101rdam ir iemesls attaisno\u0161anai.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;Tad vi\u0146\u0161 aizveda vi\u0146u \u0101r\u0101 un sac\u012bja: Skaties debes\u012bs un skaita zvaigznes, ja tu t\u0101s vari saskait\u012bt. Un vi\u0146\u0161 tam sac\u012bja: T\u0101 b\u016bs tava s\u0113kla. Un vi\u0146\u0161 tic\u0113ja Tam Kungam un to uzskat\u012bja par taisn\u012bbu \u201d<\/span> (1. Mozus 15: 5-6).<\/p>\n<p>Termina \u201cmiesa\u201d konot\u0101cija ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ka 6. noda\u013c\u0101:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cEs run\u0101ju k\u0101 cilv\u0113ks j\u016bsu miesas v\u0101juma d\u0113\u013c; jo k\u0101 j\u016bs esat uzdevu\u0161i savus biedrus, lai tie kalpotu ne\u0161\u0137\u012bst\u012bbai, un \u013caundar\u012bba tagad iepaz\u012bstina j\u016bsu biedrus ar kalpo\u0161anu taisn\u012bbai, lai sv\u0113t\u012btos \u201d<\/span> (Romie\u0161iem 6:19).<\/p>\n<p>Apustulis atsauc verdz\u012bbas instit\u016btu, lai par\u0101d\u012btu cilv\u0113ka st\u0101vokli gr\u0113k\u0101 un taisn\u012bgum\u0101, un p\u0113c tam uzsver argument\u0101cijas nepiecie\u0161am\u012bbu: Es run\u0101ju k\u0101 cilv\u0113ks sarunu biedru miesas trausluma d\u0113\u013c.<\/p>\n<p style=\"text-align: center\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201c\u03b1\u03bd\u03b8\u03c1\u03c9\u03c0\u03b9\u03bd\u03bf\u03bd \u03bb\u03b5\u03b3\u03c9 \u03b4\u03b9\u03b1 \u03c4\u03b7\u03bd \u03b1\u03c3\u03b8\u03b5\u03bd\u03b5\u03b9\u03b1\u03bd \u03c4\u03b7\u03c2 \u03c3\u03b1\u03c1\u03ba\u03bf\u03c2 \u03c5\u03bc\u03c9\u03bd\u201d<\/span>. Scrivener\u2019s Textus Receptus (1894).<\/p>\n<p style=\"text-align: center\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cCilv\u0113ciskos terminos es run\u0101ju j\u016bsu miesas v\u0101juma d\u0113\u013c <a href=\"#_ftn3\" name=\"_ftnref3\">[3]<\/a>. Jaun\u0101s Der\u012bbas<\/span> grie\u0137u grie\u0137u starpl\u012bnija, SBB.<\/p>\n<p>Posses\u012bvais vietniekv\u0101rds \u1f51\u03bc\u1ff6\u03bd ir \u0123enit\u012bv\u0101, un tas n\u0101k no otr\u0101s personas daudzskait\u013ca, lai par\u0101d\u012btu sarunu biedru miesas trauslumu. Vai apustulis atsauc\u0101s uz \u0137ermeni, kas izgatavots no organisk\u0101m viel\u0101m? P\u0113c cilv\u0113ka v\u0113lm\u0113m un ilg\u0101m? T\u0101di jaut\u0101jumi k\u0101 mor\u0101l\u0101 \u0113tika un raksturs? N\u0113! Apustulis uzsv\u0113ra, cik trausls ir cilv\u0113ka arguments, kas pamatots ar to, ka vi\u0146\u0161 c\u0113lies no \u0100brahama miesas.<\/p>\n<p>Apustu\u013ca P\u0101vila izteiktais arguments ebrejiem bija rakstur\u012bgs, saskaroties ar eva\u0146\u0123\u0113liju:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cVi\u0146i atbild\u0113ja vi\u0146am: M\u0113s esam \u0100brah\u0101ma s\u0113kla, un m\u0113s nekad nevienam kalpojam; k\u0101 tu saki: tu tiksi atbr\u012bvots? \u201d(J\u0101\u0146a 8:33) vai:\u201c Vi\u0146i atbild\u0113ja un sac\u012bja vi\u0146am: M\u016bsu t\u0113vs ir \u0100brah\u0101ms. \u201d<\/span> (J\u0101\u0146a 8:39).<\/p>\n<p>Trauslums koment\u0101r\u0101 saka par tiem, kas savu miesu padar\u012bju\u0161i par pest\u012b\u0161anu, tas ir, par sp\u0113ku:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cT\u0101 saka Tas Kungs: Nol\u0101d\u0113ts ir tas, kur\u0161 uzticas cilv\u0113kam un liek miesu ar rok\u0101m un atk\u0101pjas no T\u0101 Kunga!\u201d<\/span> (Jeremijas 17: 5).<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 termins \u201cmiesa\u201d apliecina ebreju doktr\u012bnas b\u016bt\u012bbu, nepareizi p\u0101rlasot Paul\u012bnas ekspoz\u012bcijas, kas saist\u012btas ar grie\u0137u filozofisko domu, rad\u012bja docetismu.<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113jais \u0137ecer\u012bgo domu docetisms, kur\u0101 J\u0113zus Kristus \u0137ermenis bija tikai il\u016bzija un vi\u0146a krust\u0101 si\u0161ana b\u016btu bijusi tikai ac\u012bmredzama, jo vi\u0146i saprata, ka organisk\u0101 viela b\u016bt\u012bb\u0101 ir boj\u0101ta.<\/p>\n<p>Docetisms rodas no noteiktas gnostiskas str\u0101vas, kas uzskata, ka materi\u0101l\u0101 pasaule ir \u013cauna un samait\u0101ta, un, m\u0113\u0123inot saska\u0146ot Rakstus ar grie\u0137u filozofiju, vi\u0146i apgalvoja, ka J\u0113zus ir uz cilv\u0113ku v\u0113rsts spoks, bet bez miesas un asin\u012bm.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cDaudzu pasaul\u0113 maldino\u0161u kr\u0101pnieku, kuri neatz\u012bstas, ka J\u0113zus Kristus n\u0101ca mies\u0101. Tas ir maldin\u0101t\u0101js un antikrists. \u201d<\/span> (2. J\u0101\u0146a 1.7. Noda\u013ca).<\/p>\n<p>N\u0101kamais termina \u201cmiesa\u201d lietojums ir atrodams 7. noda\u013c\u0101:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">&#8220;Jo, kad m\u0113s bij\u0101m mies\u0101, gr\u0113ku kaisl\u012bbas, kas ir likumos noteiktas, m\u016bsu locek\u013cos rad\u012bja aug\u013cus n\u0101vei.&#8221;<\/span> (Romie\u0161iem 7,5).<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 pant\u0101 apustulis P\u0101vils izmanto terminu \u201cmiesa\u201d, lai nosauktu ebreju m\u0101c\u012bbu, par\u0101dot, ka pag\u0101tn\u0113 gan vi\u0146\u0161, gan vi\u0146a sarunu biedri bija mies\u0101. T\u0101l\u0101k apustulis P\u0101vils kategoriski uzsver, ka kristie\u0161i vairs nebija mies\u0101, bet gar\u0101:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cBet j\u016bs neesat mies\u0101, bet Gar\u0101, ja j\u016bsos m\u0101jo Dieva gars. Bet, ja k\u0101dam nav Kristus Gara, vi\u0146\u0161 nav vi\u0146a. \u201d<\/span> (Romie\u0161iem 8.9).<\/p>\n<p>Pag\u0101nu apustu\u013ca uzsvars bija uz j\u016bdiem piev\u0113rstiem kristie\u0161iem, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no attieksmes pret Galatijas re\u0123ionu kristie\u0161iem, kuri k\u013cuva par pag\u0101niem:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cEs tikai to grib\u0113ju uzzin\u0101t no jums: vai j\u016bs sa\u0146\u0113m\u0101t Garu ar likumu darbiem vai tic\u012bbas sludin\u0101\u0161anu? Vai j\u016bs esat tik nepr\u0101t\u012bgi, ka, s\u0101kot ar Garu, j\u016bs tagad non\u0101kat pie miesas?<\/span> \u201d (Galatie\u0161iem 3: 2-3).<\/p>\n<p>Kam\u0113r Galatijas kristie\u0161i bija s\u0101ku\u0161i kalpot Dievam saska\u0146\u0101 ar eva\u0146\u0123\u0113liju (garu), tagad aizrau\u0161an\u0101s d\u0113\u013c (Galatie\u0161iem 3.1.) Vi\u0146i non\u0101ca pie m\u0101c\u012bbas, ka kristie\u0161i kalpo Dievam pr\u0101ta jaun\u012bb\u0101, nevis cauri v\u0113stules vecumam (Romie\u0161iem 7: 7).<\/p>\n<p>\u201cEva\u0146\u0123\u0113lijs\u201d ir pretrun\u0101 ar \u201clikumu\u201d, t\u0101pat k\u0101 \u201cpr\u0101ta jaunums\u201d apstr\u012bd \u201cburta vecumu\u201d vai \u201ctic\u012bbas sludin\u0101\u0161anu\u201d iebilst pret \u201clikuma darbiem\u201d vai \u201cgaru\u201d, kas ir pretrun\u0101 ar &#8216;ga\u013ca&#8217;.<\/p>\n<p>Atgrie\u017eoties pie romie\u0161u romie\u0161u v\u0113stules 8. noda\u013cas 1. panta, ir skaidrs, ka tie, kas ir Krist\u016b, ir jauni rad\u012bjumi, kas ir br\u012bvi no nosod\u012bjuma, jo vi\u0146i nestaig\u0101 saska\u0146\u0101 ar likuma priek\u0161rakstiem, bet saska\u0146\u0101 ar eva\u0146\u0123\u0113lija paties\u012bbu (garu).<\/p>\n<p>Grie\u0137u v\u0101rds \u03c0\u03bd\u03b5\u1fe6\u03bc\u03b1 (pneuma), kas tulkots ar garu, \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 attiecas uz Kristus eva\u0146\u0123\u0113liju. \u0160\u012bs paties\u012bbas d\u0113\u013c apustulis P\u0101vils pazi\u0146oja, ka ir 111-a Jaun\u0101s Der\u012bbas, tas ir, gara, kalpot\u0101js.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><span style=\"color: #0000ff\">\u201cKas ar\u012b \u013c\u0101va mums b\u016bt par jauna testamenta, nevis v\u0113stules, bet gara ministriem; jo burts nogalina, un gars dod dz\u012bv\u012bbu. \u201d<\/span> (2. Korintie\u0161iem 3: 6).<\/p>\n<p>Iepriek\u0161 min\u0113tais dzejolis apliecina opoz\u012bcijas \u201cgaru\u201d un \u201cburtu\u201d, uzr\u0101dot garu k\u0101 Jauno Der\u012bbu un likumu k\u0101 burtu, jo tas bija ielikts akmen\u012b (2. Korintie\u0161iem 3: 7). Likums tiek pasniegts k\u0101 n\u0101ves kalpo\u0161ana, kas pretojas eva\u0146\u0123\u0113lijam, kas ir gara kalpo\u0161ana (2. Korintie\u0161iem 3: 7-8).<\/p>\n<p>T\u0101tad opoz\u012bcijas \u201cgars\u201d un \u201cv\u0113stule\u201d eva\u0146\u0123\u0113lijam atdziest, kam\u0113r likums nogalina.<\/p>\n<p><a href=\"#_ftnref1\" name=\"_ftn1\">[1]<\/a> <em><span style=\"color: #800080\">\u201c3563 \u03bd\u03bf\u03c5\u03c2, iesp\u0113jams, nos 1097 saknes; TDNT &#8211; 4: 951,636; 1) pr\u0101ts, ieskaitot uztveres un izpratnes sp\u0113jas, k\u0101 ar\u012b sp\u0113ja uztvert, spriest, noteikt 1a) gar\u012bg\u0101s sp\u0113jas, saprast 1b) iemesls \u0161aur\u0101kaj\u0101 noz\u012bm\u0113, piem\u0113ram, sp\u0113ja sasniegt gar\u012bgo paties\u012bbu, augst\u0101kie dv\u0113seles sp\u0113ki, sp\u0113ja uztvert dievi\u0161\u0137as lietas, atz\u012bt labest\u012bbu un ien\u012bst \u013caunumu 1c) sp\u0113ja pr\u0101t\u012bgi un mier\u012bgi un objekt\u012bvi apdom\u0101t un spriest 2) noteiktu dom\u0101\u0161anas un sprie\u0161anas veidu, ti, domas, j\u016btas, m\u0113r\u0137us, v\u0113lmes Sinon\u012bmi skat\u012bt ierakstu 5917 \u201d <\/span><\/em>Sp\u0113c\u012bg\u0101 B\u012bbeles v\u0101rdn\u012bca.<\/p>\n<p><a href=\"#_ftnref2\" name=\"_ftn2\">[2]<\/a> <span style=\"color: #800080\"><em>\u201c3551 prim\u0101r\u0101 v\u0101rda Nemo v\u0101rdi (zemes gabals, \u012bpa\u0161i p\u0101rtikas vai dz\u012bvnieku gan\u012bbas); TDNT &#8211; 4: 1022,646; 1) viss, kas nodibin\u0101ts, jebkas, kas pie\u0146emts, izmantojot likumu, likumu, 1.a) komandu 1a1) likumu vai likumu, ar kuru izveido valsti, kuru apstiprin\u0101jis Dievs 1a1a), iev\u0113rojot Dieva apstiprin\u0101to, 1a2) vai izpildraksts 1a3) darb\u012bbas noteikums, kas noteikts Moza\u012bkas likuma 1.b punkt\u0101, un atbilsto\u0161i kontekstam atsaucoties uz likuma saturu vai t\u0101 saturu 1c) uz krist\u012bgo reli\u0123iju: likumiem, kas prasa tic\u012bbu, mor\u0101les nor\u0101d\u012bjumiem devis Kristus, esp. m\u012blas priek\u0161raksts 1d) vissvar\u012bg\u0101k\u0101s da\u013cas nosaukums (Pentateuch) tiek izmantots piln\u012bg\u0101 AT sv\u0113to gr\u0101matu kolekcij\u0101. Sinon\u012bmi sk. ierakstu 5918 \u201d <\/em><\/span>v\u0101rdn\u012bca biblical Strong.<\/p>\n<p><a href=\"#_ftnref3\" name=\"_ftn3\">[3]<\/a> <span style=\"color: #800080\"><em>\u201c769 \u03b1\u03c3\u03b8 \u03b5\u03bd \u03b5\u03b9\u03b1 ast\u0113neja no 772; TDNT &#8211; 1: 490,83; nf 1) iztur\u012bbas tr\u016bkums, v\u0101jums, v\u0101jums 1a) \u0137erme\u0146a 1a1) dabiskais v\u0101jums un nesp\u0113ks 1a2) vesel\u012bbas v\u0101jums vai slim\u012bba 1b) dv\u0113seles 1b1) sp\u0113ka un sp\u0113jas tr\u016bkums, kas nepiecie\u0161ams 1b1a) kaut ko saprast 1b1b) dar\u012bt lielas lietas un kr\u0101\u0161\u0146\u0101s 1b1c) nom\u0101c korump\u0113t\u0101s v\u0113lmes 1b1d) paciest cie\u0161anas un raizes \u201d<\/em> <\/span>Strong Bible Dictionary.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>\u201cEva\u0146\u0123\u0113lijs\u201d ir pretrun\u0101 ar \u201clikumu\u201d, t\u0101pat k\u0101 \u201cpr\u0101ta jaunums\u201d apstr\u012bd \u201cburta vecumu\u201d vai \u201ctic\u012bbas sludin\u0101\u0161anu\u201d iebilst pret \u201clikuma darbiem\u201d vai \u201cgaru\u201d, kas ir pretrun\u0101 ar &#8216;ga\u013ca&#8217;.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":8,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[10,26],"class_list":["post-7","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-sem-categoria","tag-evangelijs","tag-romiesiem"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=7"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/7\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/8"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=7"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=7"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=7"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}