{"id":80,"date":"2021-03-19T11:05:47","date_gmt":"2021-03-19T14:05:47","guid":{"rendered":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/?p=80"},"modified":"2021-03-19T11:05:47","modified_gmt":"2021-03-19T14:05:47","slug":"par-saviem-grekiem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/par-saviem-grekiem\/","title":{"rendered":"Par saviem gr\u0113kiem"},"content":{"rendered":"<p>Kristus vienreiz cieta par gr\u0113kiem, taisn\u012bgais par netaisn\u012bgajiem, lai vestu cilv\u0113kus pie Dieva (1Pi 3:18). Vi\u0146\u0161 ir visas pasaules gr\u0113ku samierin\u0101\u0161ana (1. J\u0101\u0146a 2: 2), nojaucot ienaidnieka barjeru, kas past\u0101v\u0113ja starp Dievu un cilv\u0113kiem. Kad cilv\u0113ks ir atbr\u012bvots no \u0100dama nosod\u012bjuma, vi\u0146\u0161 sp\u0113j rad\u012bt labus darbus, jo tie tiek dar\u012bti tikai tad, kad cilv\u0113ks atrodas Diev\u0101 (Is 26:12; J\u0101\u0146a 3:21).<\/p>\n<hr \/>\n<h2 style=\"text-align: center\"><span style=\"text-decoration: underline\">Par saviem gr\u0113kiem<\/span><\/h2>\n<p>Es izlas\u012bju \u0101rsta \u010c\u0101rlza Haddona Spurgeona fragmentu no 350. spredi\u0137a ar nosaukumu \u201cP\u0101rliecin\u0101ts \u0161\u0101viens pa\u0161taisn\u012bb\u0101\u201d, un es nevar\u0113ju pal\u012bdz\u0113t koment\u0113t spredi\u0137\u012b ietverto pazi\u0146ojumu.<\/p>\n<p>Manu uzman\u012bbu piesaist\u012bja p\u0113d\u0113jais spredi\u0137a teikums, kur\u0101 teikts:\u00a0<strong><em>&#8220;Kristus tika sod\u012bts par taviem gr\u0113kiem, pirms tie tika izdar\u012bti&#8221;<\/em><\/strong>\u00a0\u010c\u0101rlzs Haddons Spurgeons, fragments no spredi\u0137a Nr. 350 \u201cP\u0101rliecin\u0101ts kadrs pa\u0161taisn\u012bb\u0101\u201d, \u0146emts no t\u012bmek\u013ca.<\/p>\n<p>Tagad, ja doktors Spurgeons apsv\u0113ra B\u012bbeles tekstu, kur\u0101 teikts, ka J\u0113zus ir \u201cj\u0113rs, kur\u0161 tika nokauts kop\u0161 pasaules dibin\u0101\u0161anas\u201d, paties\u012bb\u0101 vi\u0146am j\u0101uzsver, ka Kristus nomira pirms gr\u0113ka ievie\u0161anas pasaul\u0113 (Atkl. 13: 8; Rom 5:12). Tom\u0113r, t\u0101 k\u0101 vi\u0146\u0161 apgalvo, ka J\u0113zus tika sod\u012bts, pirms katra kristie\u0161a gr\u0113ks tika izdar\u012bts individu\u0101li, es saprotu, ka doktors Spurgeons nav atsaucies uz Atkl\u0101smes gr\u0101matas 8. pantu, 13. noda\u013cu.<\/p>\n<p>Kristus tika sod\u012bts par visas cilv\u0113ces gr\u0113ku, bet kur\u0161 izdar\u012bja nodar\u012bjumu, kura d\u0113\u013c visa cilv\u0113ce non\u0101ca gr\u0113k\u0101? P\u0113c Rakstiem m\u0113s saprotam, ka gr\u0113ks rodas no \u0100dama apvainojuma (nepaklaus\u012bbas), nevis no cilv\u0113ku pie\u013cautaj\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m.<\/p>\n<p>Mieru rad\u012bju\u0161ais sods nebija saist\u012bts ar individu\u0101li pie\u013caut\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m \u2019, jo visi cilv\u0113ki tiek rad\u012bti t\u0101d\u0101 st\u0101vokl\u012b, ka vi\u0146i ir atsve\u0161in\u0101ti no Dieva (gr\u0113ciniekiem). Kristus ir Dieva j\u0113rs, kur\u0161 nomira pirms pasaules dibin\u0101\u0161anas, tas ir, j\u0113rs tika upur\u0113ts pirms \u0100dama nodar\u012bjuma.<\/p>\n<p>Kristum uzliktais sods nav cilv\u0113ku uzved\u012bba (izdar\u012btie gr\u0113ki), bet gan \u0100dama nodar\u012bjums. \u0100dam\u0101 cilv\u0113ki tika padar\u012bti par gr\u0113ciniekiem, jo \u200b\u200bar aizvainojumu visiem cilv\u0113kiem bez iz\u0146\u0113muma bija tiesa un nosod\u012bjums (Rom. 5:18).<\/p>\n<p>Ja gr\u0113ks (cilv\u0113ka st\u0101voklis bez Dieva) rodas no cilv\u0113ku uzved\u012bbas, taisn\u012bguma noteik\u0161anai noteikti pest\u012b\u0161ana b\u016btu iesp\u0113jama tikai ar cilv\u0113ku r\u012bc\u012bbu. B\u016btu nepiecie\u0161ams, lai v\u012brie\u0161i dar\u012btu kaut ko labu, lai atvieglotu vi\u0146u slikto iztur\u0113\u0161anos, tom\u0113r tas nekad neb\u016btu \u201cattaisnojams\u201d.<\/p>\n<p>Bet eva\u0146\u0123\u0113lija v\u0113st\u012bjums r\u0101da, ka viena cilv\u0113ka (\u0100dama) nodar\u012bjum\u0101 visi tika noties\u0101ti uz n\u0101vi, un tikai viens cilv\u0113ks (Kristus, p\u0113d\u0113jais \u0100dams) p\u0101r\u0146\u0113ma Dieva \u017e\u0113last\u012bbas d\u0101vanu p\u0101r daudziem (Rom. 5:15). Kad J\u0113zus nomira par m\u016bsu gr\u0113kiem, notika aizst\u0101\u0161ana: kad \u0100dams nepaklaus\u012bja, p\u0113d\u0113jais \u0100dams bija paklaus\u012bgs l\u012bdz p\u0101rbaud\u012bjumam.<\/p>\n<p>Dr Spurgeon spredi\u0137a fragmenta p\u0113d\u0113jais teikums par\u0101da, ka netika uzskat\u012bts, ka:<\/p>\n<ul>\n<li>Visi cilv\u0113ki ir gr\u0113cinieki, jo gr\u0113koja pirmais cilv\u0113ces t\u0113vs (\u0100dams) (Is 43:27);<\/li>\n<li>ka visi cilv\u0113ki ir izveidoju\u0161ies netaisn\u012bb\u0101 un iecer\u0113ti gr\u0113kos (Ps 51: 5);<\/li>\n<li>ka visa cilv\u0113ce kop\u0161 m\u0101tes ir nov\u0113rsta no Dieva (Ps 58: 3);<\/li>\n<li>ka visi cilv\u0113ki kop\u0161 dzim\u0161anas ir k\u013c\u016bd\u012bju\u0161ies (Ps 58: 3), jo vi\u0146i ieg\u0101ja pa pla\u0161\u0101m durv\u012bm, kas dod piek\u013cuvi pla\u0161am ce\u013cam, kas ved uz pazu\u0161anu (Mt 7:13 -14);<\/li>\n<li>Tas, ka t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146i tika p\u0101rdoti k\u0101 gr\u0113ka vergi, neviens nep\u0101rk\u0101pa saska\u0146\u0101 ar \u0100dama p\u0101rk\u0101pumiem (Rom. 5:14);<\/li>\n<li>Ka lab\u0101kais cilv\u0113ks ir sal\u012bdzin\u0101ms ar \u0113rk\u0161\u0137u, un taisns ir slikt\u0101ks par \u0113rk\u0161\u0137u dz\u012bv\u017eogu (Mk 7: 4);<\/li>\n<li>ka visi cilv\u0113ki ir gr\u0113koju\u0161i un atpaliek no Dieva god\u012bbas \u0100dam\u0101 noteikt\u0101 nosod\u012bjuma d\u0113\u013c;<\/li>\n<li>ka \u0100dama p\u0113cn\u0101c\u0113ju vid\u016b nav neviena taisn\u012bg\u0101, neviena nav (Rom. 3:10) utt.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Ko labu vai \u013caunu b\u0113rns dara m\u0101tes v\u0113der\u0101, lai vi\u0146\u0161 b\u016btu ie\u0146emts gr\u0113k\u0101? K\u0101du gr\u0113ku b\u0113rns ap\u0146emas staig\u0101t \u2018nepareizi\u2019 kop\u0161 dzim\u0161anas? Kad un kur visi v\u012brie\u0161i apmald\u012bj\u0101s un kop\u0101 k\u013cuva net\u012bri? (Rom. 3:12.) Vai cilv\u0113ces zaud\u0113\u0161ana nebija \u0100dama nodar\u012bjuma d\u0113\u013c?<\/p>\n<p>\u0100dam\u0101 visi cilv\u0113ki kop\u0101 tika net\u012bri padar\u012bti (Ps 53: 3), jo \u0100dams ir platas durvis, pa kur\u0101m visi cilv\u0113ki ien\u0101k ien\u0101kot. Dzim\u0161ana saska\u0146\u0101 ar cilv\u0113ka miesu, asin\u012bm un gribu ir pla\u0161\u0101s durvis, pa kur\u0101m visi cilv\u0113ki ien\u0101k, kop\u0101 nov\u0113r\u0161as un k\u013c\u016bst ne\u0161\u0137\u012bsti (J\u0101\u0146a 1:13).<\/p>\n<p>K\u0101ds notikums lika visiem v\u012brie\u0161iem &#8220;kop\u0101&#8221; \u200b\u200bk\u013c\u016bt ne\u0161\u0137\u012briem? Tikai \u0100dama nodar\u012bjums izskaidro faktu, ka visi v\u012brie\u0161i vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u012bjum\u0101 k\u013c\u016bst ne\u0161\u0137\u012bsti (kop\u0101), jo visiem neskait\u0101mu vecumu v\u012brie\u0161iem nav iesp\u0113jams kop\u0101 veikt vienu un to pa\u0161u darb\u012bbu.<\/p>\n<p>Apsveriet: vai Kristus nomira t\u0101p\u0113c, ka Kains nogalin\u0101ja \u0100belu, vai Kristus nomira \u0100dama nodar\u012bjuma d\u0113\u013c? Kur\u0161 no notikumiem apdraud\u0113ja visas cilv\u0113ces dabu? Keina vai \u0100dama nodar\u012bjums?<\/p>\n<p>\u0145emiet v\u0113r\u0101, ka Keina nosod\u012bjums neizriet no vi\u0146a noziedz\u012bg\u0101s darb\u012bbas, tas izriet no nosod\u012bjuma \u0100dam\u0101. J\u0113zus par\u0101d\u012bja, ka vi\u0146\u0161 nav ieradies nosod\u012bt pasauli, bet gan gl\u0101bt to, jo b\u016btu neprodukt\u012bvi spriest par to, kas jau ir nosod\u012bts (J\u0101\u0146a 3:18).<\/p>\n<p>Kristus tika sod\u012bts cilv\u0113ces gr\u0113ka d\u0113\u013c, tom\u0113r gr\u0113ks neattiecas uz to, ko cilv\u0113ki izdara, bet dr\u012bz\u0101k saka par nodar\u012bjumu, kas visiem bez at\u0161\u0137ir\u012bbas izrais\u012bja tiesu un nosod\u012bjumu.<\/p>\n<p>Cilv\u0113ku r\u012bc\u012bbu gr\u0113ka j\u016bg\u0101 sauc ar\u012b par gr\u0113ku, jo ikviens, kur\u0161 gr\u0113ko, gr\u0113ko t\u0101p\u0113c, ka ir gr\u0113ka vergs. \u0160\u0137irtnes \u0161\u0137\u0113rslis starp Dievu un cilv\u0113kiem rad\u0101s \u0100dama nodar\u012bjuma d\u0113\u013c, un \u0112denes apvainojuma d\u0113\u013c cilv\u0113ku d\u0113lu vid\u016b nav neviena, kas dar\u012btu labu. K\u0101p\u0113c nav neviena, kas dara labu? T\u0101p\u0113c, ka vi\u0146i visi ir apmald\u012bju\u0161ies un kop\u0101 k\u013cuvu\u0161i ne\u0161\u0137\u012bsti. T\u0101p\u0113c \u0100dama apvainojuma d\u0113\u013c viss, ko dara cilv\u0113ks bez Kristus, ir net\u012brs.<\/p>\n<p>Kur\u0161 no ne\u0161\u0137\u012bst\u0101 at\u0146ems to, kas ir t\u012brs? Neviens! (\u012ajaba 14: 4.) Citiem v\u0101rdiem sakot, nav neviena, kas dar\u012btu labu, jo visi ir gr\u0113ka vergi.<\/p>\n<p>Tagad gr\u0113ka vergs izdara gr\u0113ku, jo viss, ko vi\u0146\u0161 dara, pareizi pieder vi\u0146a kungam. Gr\u0113ka kalpu r\u012bc\u012bba ir gr\u0113c\u012bga, jo to dara gr\u0113ka vergi. T\u0101p\u0113c Dievs ir atbr\u012bvojis tos, kas tic taisn\u012bbas kalpiem (Rom. 6:18).<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Dieva b\u0113rni nevar gr\u0113kot, jo vi\u0146i ir dzimu\u0161i no Dieva un vi\u0146os paliek Dieva s\u0113kla (1. J\u0101\u0146a 3: 6 un 1. J\u0101\u0146a 3: 9). Ikviens, kur\u0161 izdara gr\u0113ku, pieder pie velna, bet tie, kas tic Kristum, pieder Dievam (1Ko 1:30; 1Jo 3:24; 1Jo 4:13), jo vi\u0146i ir Gara templis un m\u0101jvieta (1Jo 3: 8 ).<\/p>\n<p>Kristus par\u0101d\u012bj\u0101s, lai izn\u012bcin\u0101tu velna darbus (1. J\u0101\u0146a 3: 5 un 1. J\u0101\u0146a 3: 8), un visi, kas ir Dieva dzimu\u0161i, paliek Vi\u0146\u0101 (1. J\u0101\u0146a 3:24), un Diev\u0101 nav gr\u0113ka (1 J\u0101\u0146a 3: 5). Ja Diev\u0101 nav gr\u0113ka, no t\u0101 izriet, ka visi, kas ir Diev\u0101, negr\u0113ko, jo vi\u0146i ir dzimu\u0161i no Dieva un vi\u0146os paliek Dieva s\u0113kla.<\/p>\n<p>Koks nevar nest divu veidu aug\u013cus. T\u0101d\u0113j\u0101di tie, kas dzimu\u0161i no Dieva s\u0113klas, nevar nest aug\u013cus Dievam un velnam, t\u0101pat k\u0101 kalpam nav iesp\u0113jams kalpot diviem kungiem (L\u016bkas 16:13). Katrs T\u0113va st\u0101d\u012btais augs nes daudz aug\u013cu, bet tas nes aug\u013cus tikai Dievam (Jesajas 61: 3; J\u0101\u0146a 15: 5).<\/p>\n<p>P\u0113c n\u0101ves gr\u0113k\u0101, vecais saimnieks, aug\u0161\u0101mceltajam cilv\u0113kam atliek sevi pasniegt Dievam k\u0101 dz\u012bvu no miro\u0146iem un vi\u0146a \u0137erme\u0146a locek\u013cus k\u0101 taisn\u012bguma instrumentu (Rom. 6:13). Miru\u0161o \u201cdz\u012bvo\u201d st\u0101vokli ieg\u016bst tic\u012bba Kristum, atjauno\u0161an\u0101s (jauna dzim\u0161ana). Jaun\u0101s piedzim\u0161anas laik\u0101 cilv\u0113ks k\u013c\u016bst dz\u012bvs no miru\u0161ajiem, un t\u0101p\u0113c paliek br\u012bvpr\u0101t\u012bgi Dievam par\u0101d\u012bt sava \u0137erme\u0146a locek\u013cus k\u0101 taisn\u012bguma instrumentu.<\/p>\n<p>Gr\u0113ks vairs nevalda, jo tam vairs nav varas p\u0101r tiem, kas tic (Rom. 6:14). Kristietim j\u0101pied\u0101v\u0101 saviem biedriem kalpot taisn\u012bgumam, tas ir, kalpot tam, kas vi\u0146us sv\u0113t\u012bja, jo Kristus ir kristie\u0161u attaisnojums un sv\u0113tdar\u012bjums (Rom. 6:19; 1Ko 1:30).<\/p>\n<p>Kristus vienreiz cieta par gr\u0113kiem, taisn\u012bgais par netaisn\u012bgajiem, lai vestu cilv\u0113kus pie Dieva (1Pi 3:18). Vi\u0146\u0161 ir visas pasaules gr\u0113ku samierin\u0101\u0161ana (1. J\u0101\u0146a 2: 2), nojaucot ienaidnieka barjeru, kas past\u0101v\u0113ja starp Dievu un cilv\u0113kiem. Kad cilv\u0113ks ir atbr\u012bvots no \u0100dama nosod\u012bjuma, vi\u0146\u0161 sp\u0113j rad\u012bt labus darbus, jo tie tiek dar\u012bti tikai tad, kad cilv\u0113ks atrodas Diev\u0101 (Is 26:12; J\u0101\u0146a 3:21).<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt cilv\u0113ki bez Dieva \u0161aj\u0101 pasaul\u0113 past\u0101v bez cer\u012bb\u0101m, jo \u200b\u200bvi\u0146i ir k\u0101 ne\u0161\u0137\u012bsti un viss, ko vi\u0146i ra\u017eo, ir net\u012brs. Cilv\u0113ks bez Dieva nevar dar\u012bt labu, jo \u013cauna daba rada tikai sliktu <strong>\u201cBet m\u0113s visi esam k\u0101 net\u012bri, un visas m\u016bsu taisn\u012bbas ir k\u0101 net\u012bra lupata; un m\u0113s visi nokalstam k\u0101 lapa, un m\u016bsu netaisn\u012bbas k\u0101 v\u0113j\u0161 m\u016bs at\u0146em \u201d<\/strong> (Jes 64: 6).<\/p>\n<p>Pravietis Jesaja, aprakstot savas tautas st\u0101vokli, sal\u012bdzin\u0101ja tos ar:<\/p>\n<ul>\n<li>Net\u012bri &#8211; kad Izra\u0113la \u013caudis k\u013cuva net\u012bri? Kad visi apmald\u012bj\u0101s un kop\u0101 k\u013cuva ne\u0161\u0137\u012bsti, tas ir, \u0100dama, cilv\u0113ces pirm\u0101 T\u0113va (Ps 14: 3; Jes 43:27);<\/li>\n<li>Taisn\u012bgums k\u0101 net\u012bras lupatas &#8211; visi netaisn\u012bgajiem taisn\u012bguma darbi ir piel\u012bdzin\u0101mi net\u012br\u0101m lupat\u0101m, kas nav piem\u0113rotas ap\u0123\u0113rbam. Lai gan tie bija reli\u0123iozi, Izra\u0113las cilv\u0113ku darbi bija netaisn\u012bba, vardarb\u012bba (Is 59: 6);<\/li>\n<li>nokalst k\u0101 lapa &#8211; Izra\u0113la tautai nebija nek\u0101du cer\u012bbu, jo lapa bija mirusi (Is 59:10);<\/li>\n<li>Netikumi ir k\u0101 v\u0113j\u0161 &#8211; nekas, ko Izra\u0113la izdar\u012bja, nevar\u0113ja vi\u0146us atbr\u012bvot no \u0161\u012b drausm\u012bg\u0101 st\u0101vok\u013ca, jo netaisn\u012bba ir piel\u012bdzin\u0101ma v\u0113jam, kas sagr\u0101bj lapu, tas ir, cilv\u0113ks nevar atbr\u012bvoties no gr\u0113ka kunga.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Sav\u0101 laik\u0101 Kristus nomira par \u013caunajiem. Dieva J\u0113rs kop\u0161 pasaules dibin\u0101\u0161anas ir upur\u0113ts gr\u0113cinieku d\u0113\u013c<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cT\u0101p\u0113c, ka Kristus, kam\u0113r m\u0113s v\u0113l bij\u0101m v\u0101ji, nomira \u013cauno d\u0113\u013c savlaic\u012bgi\u201d<\/strong> (Rom. 5: 6);<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cBet Dievs pier\u0101da savu m\u012blest\u012bbu pret mums, ka Kristus nomira par mums, kam\u0113r m\u0113s joproj\u0101m esam gr\u0113cinieki\u201d<\/strong> (Rom. 5: 8).<\/p>\n<p>Tagad Kristus nomira par gr\u0113ka vergiem, nevis par \u201cgr\u0113kiem\u201d, kurus gr\u0113ka vergi praktiz\u0113, k\u0101 to saprata Dr Spurgeon.<\/p>\n<p>Kristus nomira par gr\u0113ciniekiem, t\u0101p\u0113c tie, kas tic, mirst kop\u0101 ar Vi\u0146u. Kristus nomira par visiem, lai atdz\u012bvin\u0101tie vairs nedz\u012bvotu pa\u0161i par sevi, bet dz\u012bvotu Vi\u0146am, kur\u0161 nomira un aug\u0161\u0101mc\u0113l\u0101s (2Ko 5:14).<\/p>\n<p>Tie, kas ir aug\u0161\u0101mc\u0113lu\u0161ies kop\u0101 ar Kristu, ir pasarg\u0101ti, jo:<\/p>\n<ul>\n<li>Vi\u0146i ir Krist\u016b;<\/li>\n<li>T\u0101s ir jaunas Rad\u012bbas;<\/li>\n<li>Vec\u0101s lietas vairs nav;<\/li>\n<li>Viss ir k\u013cuvis jauns (2Ko 5:17).<\/li>\n<\/ul>\n<p>Dievs samierin\u0101ja ar sevi tos, kas tic caur Kristu un dz\u012bvajiem no miro\u0146iem deva samierin\u0101\u0161anas kalpo\u0161anu (2Ko 15:18).<\/p>\n<p>Dz\u012bvajiem starp miru\u0161ajiem paliek pamudin\u0101jums: velti nesa\u0146emiet Dieva \u017e\u0113last\u012bbu (2. Kor. 6: 1). Dievs tevi dzird\u0113ja pie\u0146emam\u0101 laik\u0101, t\u0101p\u0113c kristie\u0161iem ieteicams k\u0101 taisn\u012bguma instrumentu:<\/p>\n<ul>\n<li>Visp\u0101r nedod skand\u0101lu &#8211; k\u0101p\u0113c kristie\u0161iem neb\u016btu j\u0101sniedz skand\u0101ls? Lai tiktu izgl\u0101bts? N\u0113! Lai samierin\u0101\u0161anas kalpo\u0161ana netiktu cenz\u0113ta;<\/li>\n<li>B\u016bt ieteicamam vis\u0101 &#8211; daudz paciet\u012bbas, cie\u0161anu, vajadz\u012bbu, cie\u0161anu, p\u0101tagu, nek\u0101rt\u012bbu, nek\u0101rt\u012bbu, darba, modr\u012bbu, gav\u0113\u0146u, t\u012br\u012bbas, zin\u0101tnes, ilgtermi\u0146a &#8211; cie\u0161anas, laipn\u012bba, Sv\u0113tais Gars, nepatiesa m\u012blest\u012bba utt. (2Ko 6: 3-6).<\/li>\n<\/ul>\n<p>Kristus tika nogalin\u0101ts kop\u0161 pasaules dibin\u0101\u0161anas, v\u0113l pirms visa cilv\u0113ce k\u013cuva par netaisn\u012bbas vergu viena gr\u0113c\u012bg\u0101 cilv\u0113ka nepaklaus\u012bbas d\u0113\u013c: \u0100dama.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Kristus vienreiz cieta par gr\u0113kiem, taisn\u012bgais par netaisn\u012bgajiem, lai vestu cilv\u0113kus pie Dieva (1Pi 3:18).<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":81,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[3],"tags":[10,11,19,24],"class_list":["post-80","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-greks","tag-evangelijs","tag-greks","tag-mesija","tag-pestisana"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/80","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=80"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/80\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/81"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=80"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=80"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=80"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}